Atkal mēs esam ceļā-
Ceļā uz laimi,
Ceļā uz zvaigznēm,
Ceļā uz cerībām,
Cerībā uz nezināmo,
Cerībā uz prieku,
Cerībā uz labākiem laikiem,
Cerībā uz sapni,
Ceļā uz dzīvi- kāda tā ir
Un beigu beigās-
Ceļā uz Ziemassvētkiem.
17. decembrī Elejas saieta namu ierībināja mošķi un eņģeļi. Tālu ceļu no Dobeles bija mērojuši mūsu draugi Sarkanā Krusta brīvprātīgie darbinieki -velni uneņģeļi.Spēlējām spēles, gājām rotaļās, dejojām kopā ar Raganu raganu. Ik pa laikam, lai dalībnieki no lielās trakošanas atgūtu spēkus, ragana visus cienāja ar pēdējām purvā salasītajām dzērvenēm. Kā pati ragana teica: „Tādas drusku iepuvušas ir, bet apkaisītas ar kaltētiem žurku kaulu miltiem vēl tīri ēdamas un veselīgas .”
Vakarā gaitā eņģeļiem bija jānobalso par „dižāko dēmonu”, bet savukārt ‘melnajiem spēkiem” bija jānobalso par „labāko eņģeli”.
Titulu „dižākais dēmons” ieguva Sarmīteno Dobeles, kura balvā saņēma autiņu pilnu ar zelta naudu. Par „labāko eņģeli” kļuva sešgadīgā Daniela no Elejas. Otrās vietas attiecīgi ieguva Aiva no Dobeles un Ilze no Elejas.
Paldies visiem , kuri atbalstīja pasākumu, īpašs paldies dobelniekiem, jo viņi tiešām irīpaši labi draugi.
Jaunajā- Pūķa gadā,lai piepildās visi tie sapņi, kas mīlēti, loloti, kamolā satīti,
kā bērnības rakstainie dūraiņi-mīļākie, siltākie, vienīgie.
Inga Andrejeva- izglītības speciāliste mūžizglītībā
